SexyFenix
, 35 лет
Мужчина
Riga, Латвия
Был в сети: 1 неделю назад
- 1 неделю назад Karaliene un Bultu Meistars Senos laikos, laikā, kad zeme vēl bija jauna un cilvēku vēlmes sniedzās augstāk par zvaigznēm, Lūnijas karaļvalstī valdīja Karaliene Amaranta. Viņa bija daiļa un gudra, bet dziļi sirdī slēpa kādu noslēpumu. Amaranta ilgojās pēc spēles, kas pārvērstu viņas un viņas vīra, Karļa Alreka, dzīvi. Viņa vēlējās atbrīvot viņa prātu no važas un padarīt viņu par daļu no sava slepenā sapņa. Vienu dienu karalistē parādījās svešinieks – Bultu Meistars, kurš spēja vadīt bultas ar precizitāti, kādu neviens vēl nebija redzējis. Taču viņa īstais spēks bija vārdi – klusi un spēcīgi, tie iedvesa vēlmi klausīties un sekot viņam. Karaliene uzaicināja viņu uz pili, lai izprastu viņa spēju būtību. Pirmajā tikšanās reizē viņš teica:"Katra sieviete ir dieviete, bet tikai tad, kad viņa pati pieņem šo patiesību. Ļaujiet man jums parādīt, kā." Amaranta, ziņkārības vadīta, uzdeva viņam pārbaudījumu. Bultu Meistars saprata, ka Karalienes vēlmes slēpjas dziļāk nekā viņas vārdi. Viņš izveidoja plānu – spēli, kas iesaistītu viņas vīru un atklātu viņas patieso būtību. Kamēr Karaliene un Bultu Meistars sarunājās pie kamīna, Alreks, vērojot no attāluma, juta emociju vētru – greizsirdību, intrigas un nevaldāmu ziņkārību. Meistars runāja ne tikai ar vārdiem, bet arī ar acīm, kustībām un klātbūtni, radot vēlmi saprast vairāk. "Vīrietis, kurš vēro sievieti, kad viņa ir patiesa, kļūst spēcīgāks. Vai tu saproti, Alrek?" – viņš klusi uzrunāja Karali. Pēc tam viņš pavērsās pret Karalieni un sacīja:"Mēs visi vēlamies zināt, ko nozīmē patiesība. Kā tu jūties, zinot, ka tavs sapnis var kļūt par īstenību?" Amaranta ne tikai sajuta jaunas brīvības garšu, bet arī saprata, ka šī pieredze viņu mainīs uz visiem laikiem. Kad spēle beidzās, Karalis un Karaliene abi juta, ka viņu dzīves nekad vairs nebūs tādas pašas. Bultu Meistars bija pazudis tikpat pēkšņi, kā bija ieradies, taču viņa klātbūtne bija atstājusi nospiedumu viņu sirdīs. Tagad Amaranta zināja, ka viņas spēks slēpjas spējā dalīties savā ceļojumā ar citiem. Viņa teica savam vīram:"Lai kur tu atrastos, dalies savā patiesībā un aicini citus pievienoties. Vienkārši iedomājies, cik daudz cilvēku varam iedvesmot." 1117 0 3 недель назад
- 1 неделю назад Atļaujas Robežas Vai esat kādreiz sajutuši, kā telpa ap tevi sāk mainīties, it kā noslēpumaina enerģija virmotu visapkārt?Tu ieej, un sajūta, ka tevi gaida kaut kas īpašs, kļūst neizbēgama. Es atceros šo vakaru – to vakaru, kurā viss šķita iespējams, un robežas starp vēlmi un realitāti sāka izplūst. Viņa bija tur ar vieglu, valdzinošu smaidu, kas spēja apstādināt laiku. Viņas acīs bija kaut kas dziļš – vēlme, kas gaidīja, lai kāds saprot, ko viņa patiesībā grib. Patīk izjust, kā tas ir, kad sieviete skatās uz tevi tā, it kā jau zinātu, ka tu esi tas, kurš var sniegt viņai to, pēc kā viņa tiecas? Viņa ar pirkstiem viegli pieskārās glāzei, un viņas kustības – tik smalkas, tik apzinātas – stāstīja daudz vairāk nekā jebkuri vārdi. Un viņš… viņš bija turpat. Viņš sēdēja, vērodams viņu, lepns un apmierināts. Viņa skatienā nebija greizsirdības, tikai klusa vēlme, ko nevar sajaukt ne ar ko citu. Vai tu vari iztēloties šo mirkli – kad viņš ar savu klusumu uzaicina tevi tuvoties, it kā pats vēloties, lai viņa sieviete izbauda to, ko viņa pelnījusi? Es piegāju tuvāk, un viņa uzreiz reaģēja. Viņas ķermenis nedaudz pavirzījās tuvāk manam, it kā aicinot, bet nepārkāpjot robežu.Vai esi jutis to maigo spriedzi, to enerģiju, kas rodas starp diviem cilvēkiem? To sajūtu, kad starp jums kaut kas iedegas? Viņas lūpas viegli atvērās, bet viņa neko neteica. Viņa gaidīja – gaidīja mani, lai es pārņemtu vadību. Un viņš klusēja, vērodams katru mūsu kustību. Viņa sajūsma bija tik skaidra – viņš vēlējās, lai es daru to, ko viņš pats nevar sniegt. Vai vari iztēloties, kā būtu sajust, ka esi tas, kurš realizē viņas slēptākās vēlmes? Viņa roka nejauši pieskārās manējai, un šis mazais žests bija kā aizliegts signāls – dzirkstele, kas aizdedzina uguni. Viņa acis runāja.Viņa pavirzījās tuvāk, viņas elpa kļuva dziļāka, un es varēju just, kā viņa vēlas justies apbrīnota, dievināta, iekārota.Un viņš, klusējot un vērojot, piedalījās savā veidā – kā tas, kurš ne tikai pieļauj, bet arī atbalsta šo mirkli. Vai vari iedomāties, kā būtu piedalīties šādā intīmā, atvērtā dinamikā, kur viss ir atļauts un pieņemts? Šis bija tikai sākums... Un varbūt šis stāsts var kļūt par mūsu realitāti?Jo dažreiz dzīve piedāvā iespējas, kuras nedrīkst palaist garām. 1848 0 3 недель назад