Negaisa laikā

Mēs iepazināmies i-netā, nejauši. Es, kungs gados - viņš, jauns, slaids puisis. Mūsu sarakstēs noskaidrojām abpusējās intereses, mūzikas, literatūras, kīno gaumes, viedokļu sakritības. Nekas neliecināja un nevedināja par kko vairāk. Tik jautra, interesanta laika pavadīšana. Reizēm stundām ilga, aušīga virtuāla tērzēšana par visskko. Līdz nāca viņa aicinājums:
- 'Mums vajadzētu satikties.'
- 'Varbūt vēlies masāžu?'
- 'Es tiešām to protu tīri labi!'
Un tā diena pienāca...

Karsta vasaras pēcpusdiena, viņa gaišā dzīvokļa logi centra augstceltnē plaši atvērti un stūrī novietotais ventilātors klusi dūcot, dzenāja pa istabu sakarsušo gaisu, ik pa brīdim iekustinot vieglos lina aizkarus.Būs negaiss.
 Veldzējošās ūdens lāses pēc dušas, uz mana kailā ķermeņa saulē vizuļoja kā pērlītes...Tīkams sandala vīraks, rādio skan liegs 'deephouse'...atguļos, ķermenis atslābst, acis aizvērtas.
Dzirdami klusi soļi, uz muguras izlīst aromatiska eļļa...Plaukstas, maigi pieskaras ķermenim, lēnas kustības sniedz atslodzi kaklam, pleciem, mugurai...Gurni, kājās, pēdas un tad atpakaļ uz augšu, no visām pusēm, visos virzienos, vairākos ciklos, maigi glāstot vai stingrāk uzspiežot. Profesionālis!
Rokām ir arī ķermenis, kurš visu laiku ir tepat un ik pa brīdim, lodājot ap masāžas galdu, it kā nejauši, bet droši pieskaras. Atkal nedaudz eļļas, pirksti paliek neķītrāki un apzināti bieži paslīd zem "aizsargājošā" gurnu dvielīša, bezkaunīgi ieslīdot starpenē. Procesa laikā, atbrīvojoties no T-krekla un šortiem, atgriežoties masiera pieskārieni paliek arvien uzstājīgāki...tas mulsina, uztrauc, bet raisa ziņkāri.
Gurnu dvielītis, jau kādu laiku noslīdējis un tas liek sajust slaido ķermeni, kurš vairs nav tikai blakus, bet laiskā 'kaķa lēcienā' uzguļas virsū...lēni kustoties apskauj un slīdot virzās zemāk...Prasmīgās rokas, pārliecinošā pieskārienā paver dibena puslodes - un dažiem pirkstu vēzieniem seko karsta elpa, miklās lūpas un mēle. Tā bezkaunīgi šaustas, kā uguns liesma dedzina un riņķo, triecoties pašā viducī. Ar katru pieskārienu sirds puksti kļūst straujāki, ausis vairs nemēģina saklausīt, prāts uzminēt, nākamās darbības.
Pamazām, slaidais ķermenis piton'lokanās kustībās, lēni virzās atpakaļ uz augšu, pirksti ieslīd matu rudzu laukā, rokas mednieciski sažņaudz kaklu...Šādā valdonīgi ciešā jātnieciskā pozīcijā, starp augumiem mostas, vēl kāda ķermeņa daļa, kas mēģinot izlauzties, cītīgi berzējas gurnu apvidū. Un tad jau krīt pēdējais bastions, masiera plānie bokseri. "VIŅŠ" ir brīvībā un dupsis sajūt piebriedušo locekli. Un kamēr rokas dara darāmo, tas ērti iegulst starp puslodēm līdz paliek pavisam tvirts un nemierīgs. Mhm...sajutas pavisam jaunas un neierastas. Tā karcinot un izaicinot, tas ik pa brīdim, kaislīgi pieskaras 'gredzentiņam'. Viegli uzspiežot vai slīdot garām, līdz viena mirklī nesagaidot piekrišanu pēkšņi pārsteidz manu ķermeni, kas uzliesmojot gurniem uz sekundi atslēdz prātu...
Šķiet sirdspuksti pārsit radio melodijas bītus un sajūtu vulkāns apslāpējot iekšējo kliedzienu izvirst ķermeņa lejas daļā...klusuma sekundes škiet ilgst minūtes, līdz pie auss izskan:
- Piedod, nepajautāju...
- Drīkst, ieiet Tevī?
Nesaņemot atbildi, rokas maigi glāstot muguru noslīd līdz gurniem un atkal paverot puslodes viegli uzspiežot 'VIŅŠ'...pārvarot pirmo pretestību, lēni, sākumā pavisam nedaudz, ļaujot pierast pie jaunām sajūtām, dodas dziļāk iekšā, līdz 'gredzentiņš' pilnībā apskāvis 'VIŅU' visā garumā...
 Aiz loga draudīgi nogranda pērkons, kam sekoja lielas un skaļi krītošas lietus lāses, kas atsitoties no balkona malas, lekāja uz koka grīdas.Kaislīgs skūpsts uz kakla nozīmēja - sākumu kustībai...Vairs nekāda mulsuma, kauna, nekādas pretestības tik uzticēšanas un pakļaušanās bauda. Saraustītas elsas, kopēji sirdspuksti, sakrustotas plaukstas un 'saskarsmes' plaukšķi ritmiski atdarināja istabā krītošās lietus lāses...
Līdz spoža zibens šalts pārklāja istabas debesu jumi un negaisa mākoņiem slāpējot, uzvarošā šaltī, izšļācas baltās mīlas sulas, dāsni piepildot kaisles pakļautā ķermeņa visumu!