Kādā aprīļa rītā

… Ir agrs pavasara rīts, pēc aukstās nakts, saulīte iespīd logā sildot mūsu gulošos augumus. Atveru acis, tu esi apķērusi mani cieši pieglaužoties, tava roka maigi novietota man uz krūtīm labsajūtā. Lēnām pieceļos sēdus gultā, uzmanīgu apsedzu tevi, lai nepamostos. Bieži tādi rīti nesanāk, jo abi pielecam parasti gultā sēdus dzirdot modinātāja zvanu. Tad mēs ātri iekožam kaut ko brokastīs un skrienam katrs savās dienas gaitās, tiekoties tik vakarā…
Bet šodien nekur nav jāskrien. Klusiņām aizlavos uz virtuvi un sāku gatavot brokastis. Top vieglas brokastis. Atverot ledusskapi nopētu tā saturu- /ar kādu kārumu tevi iepriecināt?/ Pārcilājot ledusskapja saturu atrodu Macorella sieru- /jap, tas derēs…/ Kafijas automātā sāk smaržot kafija. Šoreiz rīta kafijai piešķiru kanēļa garšu, pieberot bikiņ kanēļa pulverīti ar piedevām. Ieslēdzu radio, kur sāk skanēt dziesma “ Made in Latvija” Čikāgas piecīšu izpildījumā…
Paskatos pa virtuves durvīm uz palagos gulošo mīļumiņu, salieku gardumus uz paplātes un lēnām tuvojos platajai gultai. Tu izliecies ka guli, jo mana rosīšanās virtuvē un kafijas aromāts tevi jau pamodinājis. Lēnām pienāku pie gultas un nolieku paplāti tev priekšā. Tu paver acis-
-“O, jau rīts. Vai kā saulīte spīd!’-’ piemiedzot zilās ačeles. Paņem kafijas krūzīti, pasmaržo
-“Paldies Māri, šis rīta rituāls ir burvīgs! Ne katra sieviete ko tādu izbauda…” Es smaidot sniedzu skūpstu uz tavām sārtajām lūpiņām. Nosēžos blakus tev blakus, un mēs gultā ieturam brokastis….
Kad maltīte ieturēta, es paskatos uz Tevi smaidot-
-“Mums abiem patīk ašas idejas, tāpēc celies, velies, ģērbies un braucam!”
-“Uz kurieni?”
-“Iekāpsim mašīnā, tad domāsim!”
-“Bet es gribu apģērbties, nomazgāties, sakrāsoties?”- bēdīgām actiņām paveroties manī.
-“Es tevi mīlu, Dačuk! Un šāda, kā tagad, tikko izkāpusi no gultas tu man patīc vislabāk”- to sakot norauju sedziņu no tava augumiņa. Tu pastoties un sākot mani hipnotizēt ar spīdošajām zilganajām, kurās atspīd jūras viļņi, actiņām-
-“Vienu fikso, lūdzu Mārēn?’’- paverot manu rīta halātu un sagrābjot manu ļengano locekli.
-“Būs…! Bet tagad fiksi ģērbies!”- maigi atgrūžot tavu rociņu iepliķēju pa tvirto dupšuku, es atbildu.
Mēs ātri saģērbjamies un dodamies ceļā.
Tā kā ir agrs rīts Rīga vēl guļ, mašīna ripo pa pilsētas tukšajām ielām. Es izbraucu uz šosejas, kas ved uz Kurzemes pusi.
-“Uz kurieni mēs brauksim?”- tu vaicā ziņkārīgi.
-“Baudi dabu, un priecājies!”
Braucot cauri Jūrmalai es apturu mašīnu pie Majoru koncertzāles.
-“Ejam pastaigāties?”- izkāpjot aicinu tevi.
-“Brr, auksti!”- tomēr saķer manu pasniegto plaukstu, un dodamies jūras virzienā.
Vējš pūš, aukstas brāzmas mūs skar, bet mēs apķērušies un skūpstoties brienam pa pa smilšaino jūras krastu, kurā esam tik divi vien…
-‘’Skaisti, romantiski…!”- smaidot un dodot man kārtējo kvēlo skūpstu. Es pasmaidu apķerot ar plaukstām tavus sasārtušos no vēja brāzmām vaidziņus, un mūsu lūpas un mēlītes saskaras kvēlā skūpstā…
Pēc pastaigas gar jūras krastu dodamies tālāk Latvijas ārēs. Brauciens vēl ieplānots ilgs, un jautri pļāpājot un smejoties tavas acis aizveras. Braucu uzmanīgi, lai nepamodinātu tevi. Iebraucam vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām, un braucot pār bruģa klāto tiltu tu atver acu kaktiņu…
-“O, cik skaisti!”-
Mūsu acu skatienam paveras Ventas Rumba, kur pār mutuļojošajām ūdens šaltīm lēkā zivtiņas. Piestājam stāvvietā pilsētas centrā, un dodamies pastaigā pa pilsētu.
-“Kas Tev padomā tālāk?”
-“Mazo draiskulīt!”- sniedzot bučiņu uz vaiga- “Biji ieplānots braukt tālāk, bet te ir tik skaisti, ka paliksim tepat. Vai esi ar mieru?”
-“Kā vēlies mīļais, es paļaujos uz tavu gaumi un izvēli!”- apķerot mani uz tilta vērojot ūdenskritumu.
Mēs atrodam tuvāko viesnīcu Ventas krastā, un dodamies iekšā. Ienākot foajē mūs sagaida laipna saimniecīte
- “Jūs esat nolēmuši šeit apstāties?”
-“Jā, ko Jūs mums varētu piedāvāt?”- mēs apķērušies stāvam pie letes…
-“Jums varu piedāvāt skaistāko numuriņu, kurš kā reiz atbrīvosies pēc pusdienslaika. Pa guļamistabas logu var redzēt Ventas rumbu, vai Jums patiks mans piedāvājums?”
-“Jā!”- mēs vienā balsī atbildam, saskatoties un sabučojoties.
-“Te būs formalitātes.”- meitene pie letes smaidot uzliek papīru kaudzīti. Mēs aizpildam visu, un es sniedzu viņai-
-“Te būs vajadzīgais!”
-“Jā viss kārtībā. Gaidām Jūs pēcpusdienā. Varat pastaigāt pa pilsētu un apskatīt mūsu pilsētas tūrisma objektus!”- sniedzot bukletu.
-“Mīļš paldies!”- paņemot bukletu, paņemot tevi pie rokas. Atveru durvis un mēs izejam pilsētā… Apķeru tavu viduklīti un šķirstot bukletu
- “Pastaigājam?””
-“Tu no rīta ko solīji?”- pikti paskatoties uz mani.
-“Jā, es ar par to domāju, braucam!” Un mēs ātri ielecam mašīnā. Braucot tu mani kaitini un uzbudini ieslidinot savu nerātno rociņu sev biksēs, bet ar otru neļaujot man koncentrēties uz braukšanu, saķerot manu bikšu priekšu.
-“Mmm, ko es jūtu..”- koķeti pasmaidi.
Es braucot skatos ceļmalas, ieraugu kādu meža celiņu, kur varētu iebraukt, un griežu stūri. Džips ieripo meža takā, kādu gabaliņu pabraucot, apstājas priežu ielokā… Tu strauji pieploc manai bikšupriekšai, atpogājot pogas un jostu. Cieši satver manu locekli, masē oliņas, kaislīgi laizot to.
-“Es gribu sajust tevi sevī!”- pavēlošā balsī atskan tavs sauciens. Es atbīdu priekšējos sēdekļus, nolaižu tos guļus pozā. Nedaudz pamasējot un palaizot, tu sagatavo manu locekli. Strauji paspējot novilkt tikai vienu bikšu staru uzlec man virsū, ar seju pret mani. Nogrūd mani guļus un sāc lēkāt uz manis, atstutējoties ar rokām pret manām krūtīm…
Jūtu, ka  man tuvojas orgasms, bet ļauju tev izbaudīt vairākus baudas mirkļus pēc kārtas…. Tu paskaties uz mani, un iekārtojies tā lai es varētu tevi iegūt no mugurpuses, augsti paceļot savu seksīgo dupšuku.
-“Gribu tevi!”- atskan pavēle tavā stilā.
Es strauji satveru tavu gurnus, un piebriedušais draudziņš ietriecas tevī līdz galam… Mežu pāršalc mūsu vaidi… Pāris minūtes strauju kustību, kurās tavi gurni spēcīgi triecas man pret vēderu un oliņām… Mēs reizē iekliedzamies, un mīlas sulas šalts izšļācas dziļi tevī. Lēnām negribīgi draudziņš izslīd no tava pežuka. Mīlas suliņa iztek no tevis, pa kājiņu, pilot uz sēdekļa. Tu to savāc, aplaizi pirkstiņus, ieslidini pirkstiņus arī starp manām puspavērtajām lūpām...
-“Es dieviņu šo smaržu un garšu!’’- smaidot saku…..
Pēc kāda brītiņa, kuru pavadām kvēli skūpstoties, mēs saģērbjamies. Iekārtojamies priekšējos sēdekļos. Pa tikko dīgstošo zaļo paklāju izbraucam uz šosejas-
“Pēc plāna ekskursija pa pilsētu…”- smaidot saku stūrējot uz Kuldīgas pusi………….