Sēdēdams aiz datora, Roberts bija kaut kas vairāk par vienkāršu programmētāju. Visa viņa dzīve bija kodēta ar neskaidrībām, piedzīvojumiem un balansēšanu uz likuma robežas. Viņš ne tikai veidoja rindiņas programmas kodā, bet meklēja dzīves algoritmus savā ceļojumā caur digitālajiem džungļiem. Dažreiz šajos džungļos viņš pavadīja stundas vērojot citu cilvēku dzīves, ģimenes, pārus, vientuļus cilvēkus... Robertam tas bija kā realitātes šovs, kuram nav scenārijs, kur cilvēki ir brīvi, dara, runā ko domā, neviens viņiem nesaka ko un kā darīt. Protams, atrašanās šajos džungļos nebija likumiska, tas viņam radīja papildus adrenalīnu un atkarību. Roberts ir labi iekārtojies bijušās rūpnīcas augsējā stāvā. no viņa logiem var labi pārredzēt lielu daļu no pilsētas. Viņa apartamenti ir vairāk kā simtpiecdesmit kvadrātmetru lielā, bijušās radiorūpnīcas ražosānas telpa, kas harmoniski sadalīta vairākās zonās ar foto studiju, dzīvojamo telpu un biroju. Viena siena sastāv no milzīgiem, rūtotiem logiem līdz četuru metru augstajiem griestiem, ar apdrupušām kolonnām starp tiem, kas ir pilnīgs pretstats perfekti pulētajai, lakotajai betona grīdai. Vecās mūras sienas lieliski papildina lielizmēra mākslas darbi, gleznojumi un viņa paša radītas fotogrāfijas. Fotogrāfija ir alternatīvā koda valoda caur kuru Roberts iemūžina mirkļus un pārvērš ikdienu vizuālā poēzijā. Ar kameru rokās viņam piemīt superspēja atklāt skaistumu pat nelielās detaļās un radīt stāstus, kas neprasa vārdus. Fotogrāfējot viņš ir atradis līdzsvaru starp precizitāti un krativitāti, tēlniecīu un digitālo pasaules kodu.
Es esmu Roberts un man ir apnicis programmēt. Telpā bez robežām, es pārvietojos uz virtuves zonu, kur pagatavoju sev īstu espresso kafiju, no sava manuālā, baristām cienīgā espresso automāt un nolemju, ka jāienirst kādos džungļos. Apskatīties, ko citi sadarījuši un vai jau mājās no darbiem. Ir jau pusdesmit vakāra, šovs var sākties. Apsēžos pie kompja un ievadu pāris kodus, kas atver logu uz Sofijas portatīvo datoru, precīzāk viņas kameru. Viņa nekad neizslēdz datoru un tas vienmēr atvērts stāv viņas guļamistabā uz kaut kādu galdiņa, pie kura viņa mēdz šo to skatīties, kamēr vīrs nav mājās. Jā, es zinu arī ko viņa skatās. Viņas vīrs pat nenojauš, cik ļoti viņai interesē lezbietes, pēc kurām viņiem abiem mēdz būt ļoti kaislīgs sekss. Sešdesmit devītajā pozā viņa pati ir diezgan slinka, bet no vīra saņem īpaši labus orgasmsus. Arī viņam patīk viņu mocīt un nelaist porm, kamēr viņa nav kārtīgi pabeigusi šādā veidā. Bet šķiet, ka šovakar šo neredzēsim, istabā ir tumsa, neviena nav.
Nākamais kods mani azived pie Armanda. Vecpuisis ap gadiem trīsdesit. Armijnieks, policists, ārsts, masieris, ugunsdzēsējs, arhitekts.. jā, viņam ir ļoti daudz profesijas, īsts cilvēks emulators. Katra sieviete, kura tika izmīlēta viņa studijas tipa dzīvoklī seksīguma ziņā mierīgi varēa sacensties ar Andrea Pārkeri no deviņdesmitajiem. Armands dievina atņemt sievietei jebkādu kontroli pār sevi. Tas ir, katra sieviete viņā mājās nonāk viņa gūstā. Vakara gaitā dāmas tiek apreibinātas ar kādu tableti vīna glāzē, pēc kuras parasti viņas kļūst diezgan pretīmnākošas un manāmi uzbudinātas, gribošas. Partasti pēc kaislīgas skūpstīšanās un spaidīšanās uz dīvāna, Armands viņas izģērbj līdz apakšeļai, uzliek acu apsēju un aizved viņas uz guļamistabu, kur viņam jau ir sagatavotas virves pie gultas. Viņas tiek piesietas, kārtīgi izlaizītas, pērtas, drāztas ar pirkstiem un vibratoriem. Dažreiz Armandam pievienojas kāds draugs un viņi dvatā viņas drāž. Pēdējā maitene kuru tika paņemta divatā lūdzā, lai to nedara, ka viņai nekad nav bijis anālais, ka viņai sāpēs, bet pēc labi daudz lubrikanta un vīriešu neatlaidības, jau pēc neilga laika pati diezzgan sparīgi maucās virsū viņu instrumentiem. Žēl.. bet Armands nav mājās.
Dodamies tālāk, nākamā pietura Elizabete. Viņa ir ļoti šarmanta sieviete, vada savu grāmatvedības uzņēmumu un šad tad pie viņas ierodas kāds klients ar papīru kaudzēm. Jā, uz biroju, arī pēc desmitiem. Elizabete ir ļoti radoša persona, sirsnīga un ar izteiktu empātiju pret citiem, īpaši pret tiem, kuriem sievas sliktas. Viņai piemīt apbrīnojama prasme risināt šo vīriešu grāmatvedības un protams arī ģimenes problēmas. Viņa ir kā iedvesmas objekts ikvienam, kurš pie viņas ierodas. Arī šovakar viņa ir aizkavējusies. Viņa ir ļoti pievilcīga sieviete ar vidēji gariem, tumšiem, bieziem matiem, sirsnīgu smaidu. Vienmēr ģerbusies atbilstoši vadītājas tēlam, elegantā, stilīgā kostīmā kas atspoguļo viņas pašpārlieinātību un radošumu. Vēroju viņu kādas patsmit minūtes, kā viņa ierakusies darbā, raksta atskaites un pat nenojauš, ka caur kameras aci, es sēžu tieši viņai pretī. Ierodas klients. Es neredzu, kas viņš ir, bet dzirdu viņu sarunu. Darbs, darbs, grāmatvedība, dokumenti.. Elizabetes mazais triks, paliek karsti, viņa atver logu un atpogā blūzes podziņu. Viņa to dara katru reizi un katru reizi tas ir kā signāls, ka viņai neinteresē tikai grāmatvedība. Viņas tumšā ādas krāsa lieliski izceļas uz gaisāš blūzes fona un tagad ir ļauts ieskatītes dziļāk viņas dekoltē. Viņi turpina sarunas par darbu, bet viņa redzami sāk palikt izklaidīga, apsēžas dziļāk krēslā, virpina matus atspiežot elkoni pret roktura. Sarunā iestājas pauzes, aizvien ilgākas, līdz ekrānā parādās viņš un atpspiežas ar dibenu pret galdu, viņai blakus. Sākas saldie komplimenti, par viņu, kā lielisku, skaistu sievieti utt. Ilgi nav jāgaida un Elizabetes krēsls slīd uz sānu, pretī viņam. Jap, nekādi pārsteigumu, viņa smaidīga piebrauc tuvāk un uzliekot rokas uz viņa ceļiem sāk glāstīt viņa kājas, protams pēc brīža jau taisot vaļā siksnu. Viņs uzreiz novelk bikses līdz ceļiem, viņa laiza viņa locekli visā tā garumā, no augšas uz leju, līdz olām un atpakaļ, it kā ķircinādama viņu, kā vienmēr smaidot, izskatās, ka tas viņai ļoti patīk, spēlēties. Ar roku masē viņa olas un laiza tikai pašu galviņu, līdz maigi aptver to ar lūpām un nedaudz iesūc sevī, tad paņem zobos un maigi iekožas kā kaķēns, kas dabūjis savu bumbiņu, atlaiž to un atkal ar mēli apriņķo ap galviņu un nu jau dziļāk paņem to mutē, līdz pusei. Lēni viņa spēlējas ar olām un maigi sūkā viņa locekli. Pamazām uzņem tempu arī kustību amplitūdu, viņš maigi paņem viņas biezos matus sagrābj astē un kontrolēti stumj viņas galvu virsū savam loceklim, lēnām sākot drāzt viņas muti. Tas jau līdz galam pazūd Elizabetes mutē un viņa maigi tiek orāi drāzta. Drāzta.. drāzta. Pār no viņas lūpu katiņa izlaužas siekalas un staipīgi notek uz krūtīm. Viņa padevīgi tup uz ceļiem un ļaujas katrai kustībai, katram grūdienam. Viņš viņu atlaiž un viņa smaidot pieceļas, noslauka savu zodu no siekalām un demonstratīvi slapjo roku iebāš aiz biksēm, lai pamasētu sevi. Atkāpusies pāris soļus atpakaļ un turpinot šovu, viņa atpogā blūzītes podziņas vienu pēc otras un novelk to pavisam, ne mirkli neiazmirstot par sevis apmierināšanu tur lejā.. ar otru roku caur krūšturi viņa masē savas krūtis, atbrīvojot tās pavelkot uz leju krūšturi un ar mēli aplaiza savus piebriedušos krūšu galus. Lēnam pagriežas un novelk bikses, pasperot tās uz sāniem un paverot plati savas kājas noliecas uz priekšu kārdinoši atklājot svas dibena formas un labi redzami slapjās biksītes. Viesis neiztur un pienāk no aizmugures, nometas ceļos un skūpasta viņas dibena vaigus, kamēr viņa ļenām novek savas biksītes. Viņš lēni sāk laizīt viņas klitoru ar mēli ik pa laikam iekļūstot arī iekšā. Mmm, cik gadi, cik slapja, cik garšīga viņš ik pa laikam izsaka viņai komplimentus par viņas sulojošo persiku. Viss ko viņš dara sagādā viņai baudu, kas pārvēršas elsās un viņa ar roku piespiež viņa seju tuvāk savai kājstarpei, plašāk paliekot kājas un noliekusies bauda ciemiņa mēli un pirkstus, kas jau diezgan nekaunīgi drāž viņas svētnīcu. Ak, kā es gribētu būt viņa vietā. Šajā brīdī mans loceklis jau ir tik stingrs, piebriedis, ka nolemju to atbrīvot un pielnībā novelku bikses atlaižoties datorkrēslā turpinu viņus vērot. Šis nav tas pats, kas vērot iestudētu pornogrāfiju, šeit viss notiek reāli un Elizabete ir ļoti jūtīga un tiešam izbauda katru brīdi, ko pavada šajā ofisā. Viņas emocijas ir īstas, dabīgas. Viņai ir brīnišķīgs ķermenis, skūta, sulīga kājstarpe, kuru gribētu izlaizīt jebkurš vīrietis uz pasaules, tai skaitā es. Bet šovakar viņas miesu iegūst cits, kurš ilgi nevilcinādamies jau pārlicis Elizabeti pār galdu, sāk izmantot viņas vagīnu baudas saniegšanai un lēnām iebāž savu ieroci viņas vagīnā. Arī viņa sejā ir skaidri nolasāms augts baudas līmenis, kopā ar elizabeti, tas nekad nevienam nav bijis zems. Viņš kustās lēni, maigi.. redzams, ka viņš balansē uz robežas un varētu beigt jau kuru katru brīdi, bet cenšās pretoties, turēties un pamazām palielina tempu. Viņas seja ir tuvāk datoram un es skaidri dzirdu katru viņas elpas vilcienu, viņa aizver acis, es nezinu ko viņa domā, bet elsas klūšt skaļākas, un viņš viņā ieiet aizvien stiprāk. Viņa baudā sakož apakšlūpu, rokas savelk cieši kulakos un guļot uz elkoņiem viņas krūtis šupojas manā priekšā, krūšu galiņiem maigi skarot galda virsmu. Caur Elizabetes sejas izteiksmēm es jūtu, cik labi viņai ir un viņa ātri sasniedz orgasmu, viņa notrīs, viņas ādu pārklāj zosāda, krūšu galiņi liekas tik cieti, ka pārspŗags no baudas. Izbaudījusi orgasmu viņa apgriežas un uzreiz paņem viņa locekli mutē, un viņš paņemdams viņu aiz matiem to bāž dziļi viņas mutē. Jau pēc pāris kustībām pulsējot tas piepilda viņas muti ar spermu, kura tiek norīta. Pēc seksa viņa vienmēr pieceļas un liek klientiem ģērbties, norādot, ka ir saņēmusi to ko gribēja un laiks atgriezties pie dokumentiem. Man ļoti patīk viņu vērot. viņa vienmēr ir tika griboša, slapja, seksīga, dabiska. Katru reizi, pēc viņas vērošanas es attopos ar spermu uz sava vēdera, bet es pat pieskāries savam loceklim neesmu. Šovakar es nolēmu rīkoties un iet tālāk. Gribu redzēt Elizabeti dzīvē. Nokārtot to nav problēma. Es piezvanu savam draugam no Forbes, viņš raksta dažādus rakstus un intervijas žurnālam, un iesaku viņam lielisku grāmatvedības firmu, kuru vada kāda spēcīga biznesa dāma vārdā Elizabete. Draugs protams ir ieinteresēts, es iedodu kontaktus un piekodinu, lai ineizpauž viņai, kas viņu ir ieteicis. Es gribu viņu fotogrāfēt žurnālam, es piebildu un liku saprast, ka viņai būs jāierodas pie manis uz fotosesiju. jau nākamās dienas vakarā, manu mitekli pārņēma ļoti patīkams durvju zvans...
Comments